Aizvadīti Pagalmu svētki un Putras festivāls
Paldies visiem svētku dalībniekiem, apmeklētājiem un atbalstītājiem!
Bauskas vecpilsētas trešie Pagalmu svētki, kā arī Putras festivāls sestdien, 21. septembrī, pilsētas ielas piepildīja ar nedaudz steidzīgiem, ieinteresētiem cilvēkiem.
Steigai bija savs pamats, jo pēcpusdienā svētkus, pirms tie bija sevi pilnībā apliecinājuši, no pagalmiem padzenāja lietus. Bešā palika arī vēlīnie putras baudītāji, jo lielie grāpji, kuros putra vārījās astoņās vietās pilsētā, tukšojās ātros tempos.
«Es par to tikai priecājos, ka divdesmitlitrīgais katls ir tukšs. Tas ir labi, ka manis vārītā kailgraudu auzu putra visiem ļoti garšoja. Lai cilvēki iepazīst labu ēdienu un paši biežāk tādu gatavo,» pie tukšā putras katla stāvot, sacīja codiete Inese Gedvarde.
Ideju par dažādo putru baudīšanu slavēja pensionāre no Bauskas Jadviga Kārkliņa: «Dzīvoju viena, tepat, Rīgas ielā, tāpēc esmu ļoti priecīga, ka šodien vecpilsētā varu būt kopā ar tik dažādiem cilvēkiem. Es ļoti bieži gatavoju dažādas putras, mīļākā ir zirņu biezputra. Taču šodien esmu te noskatījusi jau dažas interesantas idejas receptēm. Kaut kad mājās tās noteikti pamēģināšu.»
Pagalmiņu svētkos vienu no romantiskākajām noskaņām uzbūra leijerkastnieks no Skrīveriem Jānis Rakstiņš. Savu mūzikas ierīci – īstu leijerkasti – viņš bija atvedis no Benjamiņu nama Rīgā. «Jūtos kā filmas «Emīla nedarbi» gadatirgū. Te uzburta noskaņa, par kuru mana vecmāmiņa stāstīja no savas Vecrīgā pavadītās jaunības,» tādas replikas par leijerkastnieka spēli skanēja Mākslinieku dārzā.
Tepat kārtējo reizi Krāmu tirgū jeb labu lietu andelē tika vākti ziedojumi Lielā Murzas skulptūras izveidei. Savukārt ko vairāk par Bauskas dīvaini Lielo Murzu jeb Magno Kavallo varēja uzzināt Bauskas kultūras centra pagalmā. Interesenti te varēja nobalsot par sev tīkamāko Lielā Murzas skulptūras variantu. Bauskas Centrālās bibliotēkas direktores vietniece Māra Kuļikauska pastāstīja, ka joprojām vislielākais atbalsts ir studenta baušķenieka Nika Eduša piedāvātajai skulptūras versijai.
Līdztekus izzinošām aktivitātēm daudzviet pagalmiņu viesiem bija iespēja arī «jautroties». Pie kafejnīcas «Tornis» ikviens varēja sacensties zābaka mešanā. Anda Kaspara izdomātajai atrakcijai piekritēju netrūka. «Šādi svētki ir jauks jampadracis visai vecpilsētai,» atzina saimnieks. Viņam piekrita bijušais baušķenieks, tagad uz šejieni no Salaspils ciemos atbraukušais Kaspars Kalējs: «Kas tik viss pilsētā nenotiek! Tas ir lieliski! Kad es te dzīvoju, tādu izdarību nebija.»
Pilsētnieku izdomu un dažādās aktivitātes uzteica arī Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā sastaptie rīdzinieki Lauris Purbērziņš un Austra Millere: «Baudām fantastisku vecpilsētas šarmu. Šī tradīcija noteikti jāturpina, nākamgad te atbrauksim atkal. Gribētos, lai pie sevis sētā aicina vai katrā vecpilsētas pagalmā.»
Pozitīvu izbrīnu par pilsētnieku aktivitātēm izteica arī Ineta Klāviņa no Vecumnieku novada Stelpes pagasta. Viņa uz Bausku bija atvedusi savā zemnieku saimniecībā gatavotās jēra gaļas desas, kas tika izpirktas nepilnas stundas laikā. «Prieks, ka pilsētnieki prot novērtēt labu mantu. Citreiz grozā būs jāsaliek divtik desas luņķu,» smaidot secināja zemniece.
Bauskas bērnu un jauniešu centrā rīsu-ābolu biezputru un medu nobaudījušie tika aicināti pieteikties dažādās brīvā laika pavadīšanas aktivitātēs. Te ikviens varēja arī parakstīties pret ģenētiski modificēto organismu izmantošanu lauksaimniecībā Bauskas novadā. «Es bez domāšanas parakstījos, jo gribu, lai maniem mazbērniem būtu iespēja uzturā lietot kaut ko ar ķīmiju nesaindētu,» «Bauskas Dzīvei» savu nostāju pauda baušķeniece Vija Firsta.
Apstaigājot vairāk nekā 20 vecpilsētas pagalmiņus, svētku dalībnieki varēja krāt speciālos spiedogus. Aizpildītās kartītes viņi sameta lielajā loterijas kastē. Svētku noslēgumā Bauskas rātslaukumā notika izloze. Mājās neviens vien devās ar jaukām pārsteiguma dāvanām rokās.
«Pozitīvs nogurums mijas ar milzu gandarījumu,» tā savas izjūtas pēc svētkiem «Bauskas Dzīvei» pauda pasākuma organizatoru – biedrības «Bauskas vecpilsēta» – valdes priekšsēdētāja Ieva Bronko-Pastore. Viņa priecājas, ka vecpilsētā dzīvo tik daudz lielisku, aktīvai līdzdarbībai atvērtu cilvēku. Sarīkojuma vadītāja iecavnieka Bruno Baha mudināta, viņa svētku noslēgumā Bauskas rātslaukumā ikvienu uzaicināja ciemos pilsētas pagalmos un sētās atkal pēc gada.
Teksts - Vilnis Auzāns: http://bauskasdzive.diena.lv/vietejas-zinas/bauskas-vecpilseta-izrada-pagalminu-sarmu-98162
