Bauskas pazīstamākās vietas no senatnes līdz šodienai neierastos rakursos līdz 17. martam apskatāmas autoostā
Ceļojošo izstādi «Bauska toreiz un tagad», ko sarīkojusi biedrība «Bauskas vecpilsēta» un Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālisti, atklāja vakar, 21. februārī.
Pievilcīgā veidā īstenots mērķis atgādināt par vēstures lieciniekiem - ēkām, notikumiem, mirkļiem. Apskatei izliktas vienpadsmit planšetes ar vizuālu un tekstuālu informāciju par ēkām un notikumiem Bauskas vecpilsētā.
Saturs veidots pa tēmām, piemēram, Bauskas torņi - tie, kuri ir bijuši, un atjaunotie. Planšete, kurā apkopoti dati par Bauskas dievnamiem, atgādina, ka latviešu luterāņu draudze sākotnēji pulcējusies Trīsvienības baznīcā Saules dārzā. Tikai tad, kad šis dievnams nodedzis, luterāņi pievienojušies ev. lut. Bauskas Svētā Gara baznīcas vācu draudzei. Ir interesanti fakti arī par Bauskas ebreju sinagogu, kas atradās Rīgas ielā.
Bauska ir sena, lepna un sīksta pilsēta, kura radusi vietu gan Kurzemes hercogu rezidencei, gan rosīgiem tirgotājiem un prasmīgiem amatniekiem. To lutinājis tirdzniecības uzplaukums un piemeklējuši baigi kara, mēra un panīkuma gadi, ekspozīcijas saturu atklāj viens no tās autoriem vēsturnieks Raitis Ābelnieks.
Tagad pazīstamais Rātslaukums pirms daudziem gadiem bija gluži vienkārši tirgus laukums, kurp zemnieki veduši savu preci un tirgojušies no vezumiem. Ekspozīcijā var aplūkot pilsētai svarīgos tiltus pār Mūsu un Mēmeli.
Nozīmīgas darbavietas Bauskai bijušas abās ūdensdzirnavās, kurās izvērsta dažādu veidu ražošana. Vienās ūdensdzirnavās vēlāk strādāja etiķa fabrika, pēc tam tur bija neliels cehs, kur ražoja konfektes «Gotiņa». Otrās ūdensdzirnavās joprojām darbojas Latvijas un Zviedrijas kopuzņēmuma SIA «Klippan Saule» Bauskas ražotne. Ekspozīcijā uzmanība veltīta Bauskas pilij, arī agrākai Pēterburgas, vēlāk Kurzemes, viesnīcai, kurā tagad atrodas Novadpētniecības un mākslas muzejs, Aizsargu namam, kas ir Bauskas kultūras centra mājvieta.
Izstādes atklāšanā 21. februārī tika veidots vizuāls tilts no pagātnes uz tagadni, iesaistot Bauskas pils seno deju grupu «Galms», «Lēras» breika deju grupu, Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja speciālistus, Bauskas bērnu bibliotēku un Bauskas kultūras centru.
Atklāšanas sarīkojumā piedalījās ne tikai autobusu pasažieri, bet arī baušķenieki. Piemēram, Indra Atvara šurp nākusi, lai skatītu pilsētu senos attēlos. Viņa atrada foto no pagājušā gadsimta 60. gadiem, kur redzama audumu un konfekšu veikala ēka uz toreizējās Padomju ielas, šī nama otrajā stāvā viņa dzīvojusi. Pedagoģe Tekla Zone, skatoties uz nama, kurā atradās Kristīgā skola, fotogrāfiju, atcerējās laiku, kad te bijis viens no pilsētas bērnudārziem.
Tad viņa kopā ar vēl trim jaunajām audzinātājām ielaista dzīvot ēkas piebūvē, kur vēlāk ierīkota katlumāja. Centrālās bibliotēkas direktore Baiba Tormane sajūsminājās par fotogrāfiju no pagājušā gadsimta 30. gadiem, kurā pareizticīgo baznīca redzama klajā laukā.
Izstāde «Bauska toreiz un tagad» tapusi, biedrības «Bauskas vecpilsēta» projektam gūstot atbalstu Latvijas Hipotēku bankas klientu kluba «Mēs paši» konkursā. Pēc 17. marta ekspozīcija sāks ceļojumu pa Bauskas novada bibliotēkām, informē projekta īstenotāja un biedrības «Bauskas vecpilsēta» vadītāja Ieva Bronko-Pastore.
Raksts pārpublicēts no avīzes "Bauskas Dzīve"
