Pilsētas tiesības, zīmogs

Lietpratēju vidū nav rimuši strīdi par to, kad īsti Bauskai piešķirts pilsētas statuss. Šī strīda iemesls ir vienkāršs: pagaidām nav atrasts dokuments, kurā būtu minēts, vai kāds no Kurzemes hercogiem, kā arī Polijas karaļiem būtu dāvājis pilsētai savas tiesības.

Toties ir apzināti dokumenti, kas liecina par to, ka zināmas tiesības apdzīvotajai vietai bija jau 16. gadsimta sākumā, bet pilnīgi tā izveidojās 16. un 17. gadsimta mijā.

Diplomātijas meistars Zemgales hercogs Frīdrihs lojāli izturējās ne tikai pret savas valsts muižniecības privilēģijām, bet arī pilsētu patstāvību.

1609. gadā viņš dāvāja Bauskai savu zīmogu, kas netieši norāda uz pilsētas tiesībām un jau esošu rāti.

Zīmoga centrā novietots figurāls vairogs, ko aptver uzraksts SIGILLUM CIVITATIS BAVSKE 1609. Vairoga vidū ir pakaļkājās saslējies soļojošs lauva ar paceltu dubultu asti.

Lauva ir spēka, varenības, drosmes un patstāvības simbols un Bauska ir pirmā pilsēta visā Austrumbaltijā, kuras ģerbonī lauva ir pamatfigūra.

Domājams, piešķirot pilsētai heraldisko figūru no Kurzemes un Zemgales hercogistes ģerboņa, hercogs tai izrādīja īpašu godu. Bauska 17. gs. sākumā pēc lieluma un nozīmes jau bija trešā pilsēta hercogistē, bet Bauskas pils – pirmā hercoga Gotharda Ketlera rezidence un viena no hercoga Frīdriha rezidencēm, pirmā un vairāku tam sekojošu Kurzemes landtāgu norises vieta.

Izmantotā literatūra:
Senā Bauska. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, Bauska, 1989
Novads Informatīvais biļetens Nr. 5. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, Bauska, 1991
Bauskas rātsnams ANNO 1615. Bauskas novada dome, Bauska, 2011

Attēls – interneta resurss