Atskats uz tēlniecības plenēru

No šā gada 24. jūlija līdz 2. augustam biedrība „Bauskas vecpilsēta” ar Valsts Kultūrkapitāla fonda finansiālu atbalstu organizēja tēlniecības plenēru „Slavenā Kurzemes un Zemgales hercogistes dēkaiņa Magno Kavallo jeb Lielā Murzas skulptūras metu un figūru (maketu) izveide”, kurā piedalījās trīs mākslinieki. Vecmeistaru paaudzi pārstāvēja Aivars Gulbis, vidējo paaudzi – Igors Dobičins, bet Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas students baušķenieks Niks Edušs tēlnieku trijotnē bija visjaunākais.

Plenēra laikā tika izveidoti leģendārā personāža Magno Kavallo jeb Lielā Murzas skulptūras meti, māksliniekiem brīvi un radoši izmantojot mākslas izteiksmes līdzekļu un iespēju risināt individuālo jaunradi sabiedriskā pasūtījuma projektā.

Mākslinieki radīja skulptūras metus, kas, viņuprāt, ļautu popularizēt atraktīvus stāstus un leģendas par Bausku, baušķenieku priekam un tūristu piesaistei. Aktualizēt pilsētas kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanas un atjaunošanas nozīmību.

Tēlnieki:

Aivars Gulbis radīja divas māla skulptūras, no kurām vienu atlēja ģipsī;

Niks Edušs radīja māla skulptūru, kuru atlēja ģipsī;

Igors Dobičins realizēja skulptūras metu alumīnijā, izmantojot mūsdienu laikmetīgajai mākslai raksturīgu risinājumu un materiālus.

Plenēram noslēdzoties 2. augustā tika rīkota plenēra darbu izstāde Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejā, kurā tika izstādīti arī starptautiskā glezniecības plenēra „Bauskas vasara 2013” laikā tapušie darbi.

Izstādes laikā piecpadsmit starptautiskajā glezniecības plenērā piedalījušies mākslinieki tika aicināti izteikt savu vērtējumu, pie kura no skulptūru metiem, viņuprāt, būtu jāstrādā tālāk. Lielākā daļa mākslinieku balsoja par A.Gulbja un N. Eduša veidotajiem metiem. Taču, kā atzīmēja mākslinieks no Baltkrievijas, ir vērts apdomāt iespēju savienot skulptūras klasisko veidolu ar mūsdienīgās mākslas risinājumiem.

3. augustā Bauskā „Lielā Murzas krāmu tirgū” tika lūgts Bauskas novada iedzīvotāju un viesu viedoklis – visvairāk balsu tika atdots par N. Eduša veidoto metu. Kā skaidroja iedzīvotāji, noklausoties stāstu par Lielo Murzu, viņus pārliecināja N. Eduša veidotais, ūdeni smeļošais tēls. Baušķenieki bija priecīgi par ideju padarīt pilsētu interesantāku un iespēju piedalīties idejas realizēšanā. Par metu skicēm iedzīvotāji var balsot apmeklējot Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeju, kurā turpinās plenēra darbu izstāde.

III Pagalmu svētkos Bauskas vecpilsētā 21. septembrī turpināsies iedzīvotāju balsojums par skulptūru metiem.

Gada nogalē ar Bauskas novada Būvvaldes, VKPAI un citu mākslas un arhitektūras jomas ekspertu vērtējumu, tiks noslēgta skulptūras metu vērtēšana un apkopojot rezultātus noteikts autors, ar kuru turpināt darbu pie skulptūras izveides.

Papildus Valsts Kultūrkapitāla fonda finansējumam biedrība „Bauskas vecpilsēta” no saviem līdzekļiem materiālu iegādei un mākslinieku apdrošināšanai ir iztērējusi 145,10 latus (viens simts četrdesmit pieci lati desmit santīmi).

Pateicamies arī plenēra atbalstītājiem: Tijai Bušmanei, Egilam Milleram, Pēterim Gravam, Gunāram Grīnfeldam, Verai Grigorjevai, Benitai Svareniecei.

Vairāk par plenēra ideju un mērķiem lasiet šeit: http://www.bauskasvecpilseta.lv/aktualitate/telniecibas-pleners-slavena-kurzemes-un-zemgales-hercogistes-dekaina-magno-kavallo-jeb-liela-murzas-skulpturas-metu-un-mala-figu

Tēlnieka Igora Dobičina redzējums:

STRŪKLAKA

SLAVENAIS KURZEMES UN ZEMGALES HERCOGISTES DĒKAINIS MAGNO KAVALLO JEB LIELAIS MURZA.

 

18.gadsimts Eiropas areālā iezīmīgs ar lielu amatnieku un mākslinieku mobilitāti un migrāciju - pasūtījumi un darba iespējas bija iemesli kādēļ radošās personas ar pieņemtiem vārdiem pieteicās galmos un pilsētās. Itāļu izcelsmes pseidonīmi jeb „pieņemtie vārdi” bija ļoti populāri.

Izvērtējot plenēra ietvaros risināmo uzdevumu - atveidot Bauskas pilsēta leģendu varoni ceļotāju, dzejnieku, alķīmiķi un tirgotāju Magno Kavallo, kompozīcijas risinājumā vēlējos veidot Magno Kavallo personības tēlu, kā dominējošo motīvu izvēloties pēc pierakstiem zināmo apģērbu – apmetni. Apmetni, kas iezīmē laikmetu un pilsētas faktūras. Tēls atveidots kustībā veidojot līdzību ar personības raksturu, un atdzīvinot stāstu par Magno Kavallo.

Priekšlikuma skice veidota alumīnija materiālā, izceļot tā raksturīgās vizuālo gradāciju - vizuālā viegluma un gaišuma – līdzības ar M. Kavallo personību. Skulptūras postaments, veidots kā vēstījums par zinātni un zinātnieka veidolu, radot atsauces uz profesijas aprīkojumu un detaļām.

Alumīnija skulptūru iecerēts veidot kā strūklaku. Strūklakas pamatnē iecerēts ievietot speciālu ierīci, kas rada miglu, tādejādi simboliski atveidojot ķīmiskos zinātnieka eksperimentus. Skulptūras paredzētais augstums 250 cm.

Kā strūklakas novietnes vieta ir paredzēts skvērs starp Rīgas un Strautnieku ielām. Orientējoties pēc pret Rīgas ielas vērsto Bauskas novadpētniecības muzeja fasādi, plānots novietot strūklaku, paredzot attiecīgu dekoratīvo iesegumu, izmantojot bruģi un zālienu, un labiekārtojumu.