ĒKU KUSTĒŠANĀS

Vai jūsu namam ir plaisas? Tās var būt dažādas, sākot no smalkiem matveida plaisājumiem griestu vai sienu apmetumā līdz dziļām plaisām mūrī un pamatos. Plaisāšanas iemesli ir dažādi, bet visi liecina, ka ēkas būvstruktūrā notiek kustība. Neviens nams nav „nekustīgs", un apdares plaisiņas ar laiku piemeklēs jebkuru — gan mūra, gan koka, gan jauktu materiālu būvi.

Latvijas klimatiskajos apstākļos grunts kustība zemes garozas svārstību dēļ ir ļoti reta parādība un cerēsim, ka tā tas arī būs vienmēr, jo mūsu senās celtnes nav būvētas, paredzot seismisko aktivitāti.

Tajā pašā laikā vēsturiskās ēkas tiek pakļautas citiem grunts kustības faktoriem un jāatceras, ka ēku vienmērīga un pakāpeniska sēšanās ir normāla un dabiska parādība. Ēkām visvairāk „nepatīk" nevienmērīga sēšanās, tās dēļ sienās un griestos rodas plaisas.

Viens no izplatītākajiem ēku plaisāšanas iemesliem ir atmosfēras ūdeņu uzsūkšanās gruntī tiešā pamatu tuvumā, kad notekcaurules un teknes uz zemes ir aizsērējušas, bojātas, nepareizi ierīkotas vai to vispār nav. Ūdens, filtrējoties cauri zemei, lēnām izskalo tajā sīkākās frakcijas, zeme zem pamatiem blīvējas un pamati vairāk sēžas tur, kur plūst mūsu acīm neredzamās straumītes. Māja plaisā.

Parasti katra plaisiņa norāda uz kādu tās rašanās iemeslu. Plaisiņas vieta, slīpums, garums, tīklojums un citas īpatnības - tie ir mājas bojājumu rakstura izteiksmes līdzekļi. Ja vecai mājai nav plaisu, tad tā ir labā stāvoklī, neskatoties uz noplukušo fasādi. Ja uz iekštelpu sienām un griestiem plaisu tikpat kā nav arī 10 gadus pēc remonta, nav pamata lielām raizēm par mājas konstrukciju stāvokli šīs telpas tuvumā.

Ja jūsu vecajai mājai ir plaisas, vispirms paši novērtējiet to bīstamību, tad aiciniet talkā diplomētu būvinženieri. Ja plaisas rodas no jauna, tad labāk pasteigties ar risinājumiem. Atcerieties, ka plaisu aizsmērēšana ir tikai acu aizmālēšana sev pašam. Galvenais — atrast plaisu cēloni un novērst to!

SENAS MĀJAS ŠĶĪBUMI UN SAUDZĒJOŠI REMONTI

Kas attiecas uz nelielām ēkas konstrukciju deformācijām, kuras neapdraud drošību un noturību, tad to atjaunošana sākotnējā stāvoklī nav katrā ziņā nepieciešama. Zināmā mērā tā ir gaumes lieta, vai vecai koka mājai jābūt nevainojamai jebšu arī nelielas atkāpes ir pieļaujamas. Dzirdēts teiciens, ka tik ilgi, kamēr zupas šķīvi var pieliet līdz pusei un ārā nelīst, grīdas esot pietiekami taisnas (varbūt tas ir joks).

Katrā ziņā mūsu ieteikums būtu nepārsteigties ar eiroremonta "visa iztaisnošanas" plāna realizāciju, jo tas ir ļoti darbietilpīgs process, un pēc tā senuma izjūtas tiks krietni traumētas. Ja vecā ieliksiet jaunu grīdu ideāli "pēc līmeņa", tad vecie griesti, logi, durvis izskatīsies daudz vairāk deformēti nekā pirms tam — būs jātaisno pilnīgi viss. Vai tas ir to vērts? Daudz ieteicamāk ir ļoti rūpīgi apsvērt visas paredzamās "ideālās" taisnošanas sekas — par cik un kur celsies grīda, kā tas ietekmēs durvju ailes un vērtnes, kas notiks ar krāsnīm un palodžu augstumu. Atcerieties, ka pat vienkārša, platu dēļu grīda ir ļoti liela vērtība, ko gudri cilvēki uzpērk un pārdod par īsta parketa cenu! Iecietība un savu patieso zemapziņas vēlmju uzklausīšana jūsu vecās mājas nelielo šķībumu sakarā ļaus veikt tikai pašus nepieciešamākos darbus, vienu nelielu šķībumu pieskaņot otram, tad abus trešajam un ceturtajam. Tieši tādā veidā, kaut ko daļēji mainot, kaut ko citu pieciešot, rezultāts būs pietiekami ērts, vienkāršāk izdarāms un vairāk piemērots jūsu vecajai mājai.

Vērojot senus zviedru interjerus, par visu vairāk pārsteidz viņu absolūtā iecietība, pat lepnums par visām "vecuma" pazīmēm mājā — negludi, bet aprūpēti apmetumi; šķirbainas, bet tīras grīdas; ieliekušās, bet ne lakotas sijas; apsūbējuši logu rāmji ar satumsušu lineļļas ķitējumu un mirdzoši stikli.

Māju var labot visādi. Nav runa par stāvokli, kad mājā desmit gadus neviens nav dzīvojis un jāveic kapitālais remonts. Tad tas ir cits stāsts, taču arī tad viss nav jāmaina. Tagad padomāsim par mūsu seno māju, kur visas istabas ir siltas un sausas, bet mazmājiņā grīda šķība un resnās kanalizācijas caurules no vienas vietas noklātas ar rūsainām pumpām. Istabās pietiks ar kosmētisko remontu, bet atejās būs jādara tas, kas jādara, un, iespējams, ka sijas būs jāmaina, apmetums jāņem nost un visas komunikācijas pilnībā jāievelk no jauna — tas ir pašsaprotami, ka mājai, tāpat kā jebkam, ir vieta, no kurienes tā sāk bojāties (zivs - no galvas, autiņš - no sliekšņa utt.). Visām lietām ir palielināta riska zonas!

Bet, ja vairums lietu, no kā māja sastāv, ir labā, vidēji labā vai labojamā stāvoklī, nevajag steigties ar visa nomainīšanu! Fasādi, ja tās apdare nav ļoti bojāta, var „restaurēt" par lielu naudu un iztaisīt „kā jaunu", kas ir pretrunā ar senu lietu saglabāšanas ideju un jēgu. Veicot fasādē nelielus pielabojumus, labu rezultātu var panākt lētāk un vienkāršāk, saglabājot nemainīgu mājas senuma garšu, izjūtu. To pat var darīt saviem spēkiem, tiesa, iepriekš konsultējoties ar lietpratējiem. Maz ticams, ka pašu spēkiem izdosies šādā veidā darboties ar lielu daudzstāvu ēku pilsētas centrā. Daudz ticamāka šāda iespēja ir nelielām ēkām, īpaši lielo pilsētu priekšpilsētās, mazpilsētās, laukos. Tas prasa daudz darba, vēlmes pašiem to darīt un uzņēmības, jo vairāk tāpēc, ka Latvijā šāda veida "pašdarbībai" nav pietiekami daudz ierosmju un praktiskās informācijas, bet tas viss pamazām rodas.

Ieteikums, ko varam dot no visas sirds, — nemēģiniet vecu māju pēc remonta iztēloties kā visās vietās un lietās precīzu, perfektu, izšpaktelētu, izslīpētu, izgludinātu, nolakotu. Ja runa ir par publiski pieejamu ēku — kultūras pieminekli, tad interjeru saglabāšana ir pienākums, sevišķi, ja celtne ir valsts vai pašvaldības īpašums. Jo kam gan ar savu piemēru būtu jāaicina pārējo sabiedrību sekot labam paraugam, ja ne valstij, pašvaldībām, sabiedriskajām organizācijām?

KO DARĪT, LAI REMONTĒJOT SAGLABĀTU?

Vēsturisku senas mājas iekštelpu saglabāšana ir būtiska nepieciešamība, bet ne vienmēr tas ir izdarāms. Lielākoties cilvēkiem gribas dzīvot gaišās, gaumīgi izremontētās, mūsdienīgi mājīgās telpās, un tas ir saprotams. Tomēr gandrīz vienmēr pastāv iespēja ja ne restaurēt, tad saglabāt nākamajām paaudzēm neiznīcinot to, kas nav noteikti jātaisa no jauna vai pilnībā jāpārveido tehnisku iemeslu dēļ. Grezni veidotus griestus, ja citas izejas šobrīd nav, var saglabāt nosegtus zem piekārtajiem griestiem. Tas pats izdarāms ar ļoti vecām sienām un grīdām.