Koks ir senākais cilvēka izmantotais būvmateriāls. Tas ir cilvēka veselībai un mājokļa dzīves kvalitātei vispiemērotākais materiāls, kas vismazāk ietekmē vides ekoloģiju. Paliek aktuāls jautājums par koksnes un koka konstrukciju izturību noteiktos uzturēšanas apstākļos, ko varam gan uzlabot, gan pasliktināt. Kas tad ir vissvarīgākais, lai koksni aizsargātu? Ļoti vienkārši — mums jācenšas koksni uzturēt tik sausu, lai kukaiņiem un mikroorganismiem radītu pēc iespējas nelabvēlīgāku mikroklimatu.

Koka mājas "veselība"

Daži pamatprincipi:

Koksnei jābūt aizsargātai pret mitrumu un tiešu saules staru iedarbību. Koks bez virskārtas aizsardzības novecos daudz ātrāk, tas ir, plaisās, zaudēs cietību un spēju atgrūst ūdeni.

Koksnes aizsardzībai jālieto tādi pārklājumi, kas piesātina virskārtu un kopā ar krāsas slāni veido elastīgu, gaisa caurlaidīgu slāni. Vislabāk šim mērķim kalpo pārklājumi uz dabīgas, nevārītas lineļļas bāzes.

Ja ēku krāso ar lineļļas krāsām, tās jāturpina lietot, jo cita ķīmiskā sastāva krāsa sliktāk saistīsies ar iepriekšējo pamatni. Koka fasādes nav ieteicams līdzināt vai labot ar špakteles palīdzību. Jebkura plaisas vai nelīdzenumus izlīdzinošā kārta nolobīsies ātrāk nekā krāsa. Lielus bojājumus jānovērš ar namdara līdzekļiem (ielīmes, protēzes, tapiņas, ķīlējumi). Plaisas un nelielus bojājumus jātīra, vairākas reizes jāgruntē ar lineļļu un rūpīgi jāapstrādā ar to pašu fasādes krāsu.

Attieksme pret vecu koka fasādi

Ja koka māja ir ar garu mūžu, tad viena no tās galvenajām vērtībām ir vēsturiskā patina, kā mēdz dēvēt dabiskās novecojuma pazīmes. Šīs pazīmes ir jebkurai senlietai, bet katrai tās izpaužas nedaudz citādi — kā sīku plaisiņu tīmeklis (krakelējums) krāsojumā, kā koksnes plaisas, dažādi nelieli bojājumi (izrautu naglu vietas, nobrāzumi, izkritušu zaru vietas, nenozīmīgi koksnes struktūras bojājumi, dažādu laiku labāki vai sliktāki labojumi u.c.). Lai cik tas nebūtu dīvaini, bet šo sīko "vecuma vainu" kopums ir neatņemama laika rituma sastāvdaļa un, pateicoties tām, mēs ticam vai apšaubām ēkas senumu un oriģinalitāti.

Ja māja ir saglabājusi ļoti senu lineļļas krāsojumu, kas bojāts tikai atsevišķās vietās, nav nekādas nepieciešamības pilnībā nomainīt visu krāsu slāni. Ja vecā krāsa labi turas pie virsmām, tas nozīmē, ka tai ir laba sasaiste ar koksni. Fasādes daļās, kur notiek krāsas pacelšanās, lobīšanās un biršana, vecā krāsa gan jānotīra ar piemērotiem darbarīkiem (cikliņš, špakteļlāpstiņa, metāla suka un rupjš smilšpapīrs). Virsma jāattīra tikai no birstošās krāsas! Tas, kas labi turas, lai paliek. Pēc šī darba fasādi var apstrādāt ar rupju smilšpapīru, pielīdzinot negludumus. Tad seko gruntēšana (paotēšana) ar siltu (līdz +600 C) lineļļu un krāsošana.

Tas ir viens no fasādes remonta iespējamajiem variantiem. Neviens nevar jums liegt rūpīgi attīrīt fasādi no visiem vecajiem krāsu slāņiem un tad krāsot.

Iespējams arī kāds vidusceļš — fasāžu virsmas atstāt raupjas, bet profilējumus, dekorus, logus un durvis attīrīt līdz koksnei un tad gruntēt un krāsot.

Dariet to, kas pašiem sagādās visvairāk prieka! Varat izvēlēties paši savu senatnes izjūtas un saglabāšanas veidu.

Bieži mēdz pilnībā nomainīt visus fasādes apdares dēļus. Viens no kvalitātes atjaunošanas paņēmieniem, kas pieļaujams, ir virs oriģinālās apdares uznagloto spundēto šauro apdares dēlīšu ("vagonkas") maiņa. Savukārt oriģinālo apdares dēļu zaudēšana jau būs rupja kļūda. Tā nav tiesa, ka noplukuši dēļi ar birstošu krāsu ir fiziski tikpat sliktā stāvoklī, kā tie izskatās. To pierādīja kaut vai fasāžu remonta darbi Kalnciema ielā 2006. gadā, kur lielākajai daļai ēku nomainīto koka apdares elementu īpatsvars nepārsniedza 1%. Koksne zem aplupušajām krāsām bija bez trupes pazīmēm, un pēc apstrādes ar lineļļas gruntējumu un krāsvielām tā kalpos vēl ilgus gadus.

Koka mājas fasādes apdares stāvokļa novērtējums

Raugoties uz nekrāsotu koka ēku, varam priecāties par savdabīgi pievilcīgajām tās novecošanas pazīmēm — plaisām, tumšu koksni, aļģu, sūnu, ķērpju un kukaiņu (skudras, vaboles, koksngraužu klātbūtnes pazīmes koka miltu veidā) parādīšanos. Ja redzam šīs pazīmes — tātad koks noveco un pēdējais laiks domāt par koksnes, t.i., mājas aizsardzību. Tuvāku informāciju par koksnes aizsardzības veidiem meklējiet internetā, profesionālajā literatūrā vai pie būvinženiera.

Ja ēka ir labā vai apmierinošā tehniskā stāvoklī, tai nebūs uzkrītošu un uzreiz pamanāmu deformāciju un defektu. Pazīmes fasādēs, kas liecina par bīstamām, bet labojamām izmaiņām ēkas konstrukcijās un dod pamatu zināmām bažām:

ēkas fasādēm vērojamas novirzes no vertikālas plaknes — veidojas nedaudz izspiedušās zonas, tā saucamie "vēderi"; ēkas fasādē pretskatā redzams, ka pamati, logi un dzegas nav uz vienas horizontāles; ēkas jumta plaknes nav līdzenas, veidojas "ielejas"; tie var būt gan korēs, gan slīpnēs, gan uzspāru joslā; izteikta krāsas slāņa lobīšanās ierobežotā fasādes daļā; Pazīmes iekštelpās, kurām jāpievērš uzmanība: plaisas skursteņos un apkures ierīcēs; apmetumā sāk veidoties plaisas, kādas durvis vai logs neveras ciet vai to grūti atvērt; griestu apmetuma deformēšanās; apmetuma pelēšana, mitruma pazīmes, plankumu rašanās un dzeltēšana; tapešu un apmetuma lobīšanās;

Ja ir minētās pazīmes, nepieciešams pēc iespējas ātrāk noskaidrot šo bojājumu iemeslus, tāpēc aiciniet uz konsultāciju speciālistu! Atcerieties, ka gandrīz vienmēr iemesli būs saistīti ar mitrumu tur, kur tam noteikti nav jābūt! Tajā pašā laikā jāteic, ka Latvijā ir milzīgs daudzums ēku ar visām šīm pazīmēm un cilvēki pie tām pieraduši kā dabiska mājas stāvokļa. Problēma ir tā, ka vairāk nekā pusi gadsimta neesam pieraduši savu māju kopt.

Te būtu vietā īpaši uzsvērt vēl kādu svarīgu veco māju saglabāšanas īpatnību. Ja mājai ir kāda deformācija, tad tās iemesli katrā ziņā jānovērš! Tas attiecas uz mitruma avotiem un iemesliem — jānoskaidro, kāpēc tie rodas un šī nepilnība, būvētāja kļūda vai bojājums jāizlabo. Tāpat jāveic visu bojāto (trupējušo, izdilušo) konstrukciju daļu tīrīšana, ķīmiska apstrāde ar pretsēņu preparātiem un aizvietošana (protezēšana, pastiprināšana, nomaiņa) ar līdzvērtīgiem kvalitatīva kokmateriāla elementiem.