Koka konstrukciju bojājumi

Regulāri pārbaudiet koka konstrukcijas visās ēkas daļās! Bīstamākās un izplatītākās no visām koksnes kaitēm ir bioloģiska rakstura — trupes un kukaiņu radītie bojājumi, bet iemesli vienmēr ir vieni un tie paši — pārliecīgs mitrums, gaisa apmaiņas trūkums, laikus nenovākti krāmi, lupatas, papīri, gruži utt. Raksturīgākās koksnes bojāšanās pazīmes ir lokālas pārmaiņas uz tās virsmas — apsārtumi, bāli un pelēki plankumi, baltas diegveida stīdziņas, pelējums, koksnes trauslums un saplakšana, nelielu caurumiņu rašanās, sabiruši koksnes milti. Reizēm, izklaudzinot koka konstrukciju, jūtams, ka skaņa vietām ir izteikti dobja.

Mitrums mēdz iekļūt grūti apskatāmās vietās, jo tur arī gaisa apmaiņa ir sliktāka. Tāpēc lietojiet palīglīdzekļus — garākā kātā piestiprinātu mazizmēra kabatas lukturīti, nelielu spogulīti. Pagrabu un pažobeļu tālos kaktus izpētiet iespējami labākā apgaismojumā.

Koka ēkām (un ne tikai) ir raksturīgās bojājumu vietas, kas parasti rodas tur, kur ir paaugstināta iespēja iekļūt mitrumam - t.i. visur, kur notiek saskare ar ūdeni jebkādā — pilienu, tvaiku, kondensāta — veidā. Ūdens samitrina koksni daudz ātrāk, nekā tā izžūst. Piemēram, ja ēkai ir jauns bitumena plātnīšu jumta segums, bet nav ierīkota vai atvērta bēniņu vēdināšanas lūka, pelējums uz koksnes var rasties pāris nedēļu laikā! Ja kanalizācijas caurule, pa kuru plūst silts ūdens, atrodas ledusaukstā pagrabā, tā noteikti un bagātīgi rasos, un līdz ar to pārseguma sijām no trupes neizbēgt. Ja gadu nav tīrīta jumta lietusūdeņu tekne, sakrājušās lapas un ledus ar savu svaru izlieks notekreni un tur ūdens var tecēt pa sienu, mitrinot koka konstrukcijas — mūrlatu, spāru galus, sienas, pamatus. Ja mājas pagrabu ar koka siju pārsegumu pietiekami nevēdinās, kukaiņiem un sēnēm koksnē būs ideāli apstākļi, lai vairāku gadu laikā radītu ļoti nopietnas problēmas.

Šādu un līdzīgu defektu nav mazums, tāpēc būsim tālredzīgi un nežēlosim laiku, lai uzzinātu par mūsu mājas vainām un iespējami drīz ar vienkāršiem līdzekļiem novērstu bojājumu iemeslus!

Gaisa cirkulācija mājas konstrukcijās

Gaisa apmaiņa vēlama arī acij neredzamajām senmājas konstrukcijām, sevišķi tām, kas veidotas no koka. Tā var būt pavisam neliela gaisa kustība, kas nepieciešama, piemēram, liekā mitruma izvadīšanai ārpus mājas. Šo nepieciešamību saprast būs visai vienkārši, ja iedomāsieties savu kāju pēdas pēc ilgstošas turēšanas gumijas zābakos.

Ieteicams uzzināt, vai ēkai ir vai nav, bet varbūt ir bijušas pārsegumu vēdināšanas atveres grīdu līmenī. Apmūrētās koka ēkās vēdināšanas lūciņām jābūt virs pamatiem un zem dzegas. Tiesa, Latvijā tās sastopamas diezgan reti. Ēkām bez pagrabiem, ar augstiem virspamatiem vajadzētu būt zemgrīdas telpas vēdināšanas atverēm. Šīm sienu un pārsegumu vēdināšanas ietaisēm jābūt tīrām, bez lapām, gružiem, putnu un grauzēju mēsliem, jo jebkura vēdināšanas iekārta labi darbojas tikai tad, ja iespējama gaisa apmaiņa. Šīs vēdināšanas lūciņas vasarā noteikti jātur atvērtas, ar iestrādātu sietu pret grauzējiem un kukaiņiem, bet ziemā tās vēlams noslēgt, lai nodrošinātos pret sniega ieputināšanu, tomēr atstājot spraugas gaisa apmaiņai.

Šādas vēdināšanas ietaises ir ļoti svarīgas, jo tad pārsegumi un sienu konstrukcijas būs sausākā vidē, tās mazāk apdraudēs trupe un kukaiņi.

Ne mazāk svarīgi ir nodrošināt pietiekamu gaisa apmaiņu visu stāvu pārsegumos, īpaši tajos, kas veidoti no koka. Veca koka dēļu grīda ļoti labi vēdina pagrīdi, bet pietiek tai blīvi uzklāt presētu kartonu, linoleju un neierīkot vēdināšanas spraugas gar grīdlīstēm, lai dažu gadu laikā pārsegumā ieviestos trupe.