Kur un kā rodas galvenās mitruma problēmas?

Paturiet prātā, ka mājai visos gadījumos nepieciešams, lai saimnieks laikus atrod un novērš bojājumu iemeslus, nevis cīnās ar to sekām. Tikpat svarīgi ir lietot ēkas remontiem un labošanai tai piemērotus materiālus un tehnoloģijas. Daudzi no mūsdienu tā saucamajiem materiāliem nevis mazina mitruma iedarbību uz ēku, bet padara to grūtāk ieraugāmu. Dažādas prettvaiku membrānas, hidrofobizācijas līdzekļi un virsmu plēves veidojošiem pārklājumiem (lakas, krāsmateriāli, akmens materiālu apdares plāksne, sintētisko materiālu dekoratīvā apdare u.c.) īsā laikā var piesātināt ēkas sienas ar mitrumu. Ja nepieciešama profesionāla palīdzība, meklējiet to pie neatkarīgiem speciālistiem, bet izturieties ar piesardzību pret preču ražotāja vai pārdevēja ieteikumiem!

Ja rodas aizdomas par paaugstinātu mitrumu sienās, pavērojiet mājas sienu kaļķa apmetumu, un pārliecinieties, vai vēlāki labojumi sienu apakšējās daļās nav veikti, izmantojot cementu. Ja tas tā ir bijis, šos labojumus labāk būtu atslāņot un aizvietot ar tehnoloģiski pareizi uzstrādātu kaļķu apmetumu. Šī ieteikuma pamatā ir prakses atziņa, ka būv- un apmetuma javas ar bagātīgu cementa lietojumu sastāvā neļauj sienu konstrukcijās esošajam mitrumam iztvaikot, un tādēļ sienā notiek pastiprināti sairšanas procesi, ko tautā parasti dēvē par brantu.

Koki un puķu dobes pie mājām

Augi parasti izdaiļo ēkas, tomēr nepieciešams sekot, lai tie neradītu bojājumus sienām un pamatiem, neaugtu pārāk tuvu ūdens novadīšanas teknēm un caurulēm arī uz zemes un uz jumta. Latvijas apstākļos vislielāko bīstamību rada pārāk tuvu ēkām augoši koki, krūm un vīteņaugi. Augot tie sadala pamatu mūra saistvielai izmantoto kaļķi, ieaug starp akmeņiem un laika gaitā ir spējīgi piepildīt un plēst šuves, radot nopietnus draudus mūru stiprībai. Mežvīns nedrīkstētu augt pie koka ēkām, jo zem lapotnes saglabājas paaugstināts mitrums, vairojas trūdvielas un dažāda koksni mīlošā dzīvā radība. Ar mežvīna saknēm aizaug ilgstoši netīrītas lietus teknes arī uz jumta.

Lieli koki tuvu māju sienām ir vēl bīstamāki kaimiņi, jo saknes mēdz deformēt, drupināt pamatus, mitrināt sienas, apēnot telpas un sienas, kā arī sapni par tīrām lietusūdeņu teknēm padarīt nesasniedzamu. Vecas mājas un lieli koki ir īsts romantiķu ideāls, bet tas bijis par iemeslu daudzu muižu ēku bojāejai. Lieli koki nebūtu vēlami ēkām tuvāk par vainaga zarotnes attālumu. Ja zari atrodas virs mājas jumta, tad lietusūdeņu aprīkojuma apkope prasīs ne mazumu laika. Arī saules gaisma priecēs tikai ziemā, ārsiena būs mitrāka. Rīgā pāraugušo koku lapotnes ēna būtiski var pazemināt dzīvokļu vērtību. Šī nav akcija pret kokiem pilsētā, bet ieteikums ielāgot, ka pilsēta nav mežs un vecai mājai var būt alerģijas.

Iesakām pārcelt citur pie zemiem un sekliem ēku pamatiem ierīkotas puķu dobes! Tas izskatās jauki, bet pienāks brīdis, kad ar bezcerīgu nožēlu atcerēsieties neskaitāmos litrus ūdens, ko salējāt pamatos, organiskos un minerālos mēslus, ko sabērāt, domājot par puķītēm, nevis par savu māju. Šis brīdinājums nedaudz mazāk bīstams tām mājām, kam augsti granīta vai betona virspamati, tomēr arī tad vērts piedomāt pie dobes ierīkošanas iespējamām sekām.