Ko der atcerēties pagrabā?

Pagrabos, kuros ilgstoši saglabājas paaugstināts mitrums, ūdens lielā mērā apdraud ēkas nesošās konstrukcijas. Pirmkārt, pagrabā notiek pastiprināta tvaiku kondensācija, īpaši uz metāla virsmām. Tādējādi tiek apdraudēti velvju pārsegumi, kuros lietotas metāla konstrukcijas, ūdensvada komunikācijas, tehniskās iekārtas, sūkņi un elektriskās iekārtas. Mitrums paaugstina sienu un pārsegumu sala caurlaidību, veicina mūra šuvju izdrupšanu, ļoti būtiski saīsina koka konstrukciju lietošanas ilgumu. Slapjš pagrabs ir tieši tas pats, kas slapjas kājas slimam cilvēkam. Noskaidrojiet mitruma avotus un iemeslus, kāpēc tie uzkrājas pagrabā, tad vaicājiet padomu speciālistam, uzrakstiet rīcības programmu un soli pa solim sāciet piepildīt sapni par sausu pagrabu!

Ja jūsu pagraba pārsegumā ir lietotas metāla sijas, rūpīgi novērtējiet to stāvokli. Parasti tās ir aprūsējušas, taču reizēm rūsas slānis ir biezāks par atlikušo metālu. Ja rūsas slānītis ir mērāms milimetros, to nepieciešams attīrīt no rūsas un pārklāt ar pretkorozijas krāsu. Nekrāsojiet rūpīgi neattīrītas metāla konstrukcijas, citādi izniekosiet naudu un laiku, jo dzelzs turpinās korodēt.

Ja pagraba pārsegums ir no koka, tad tā stāvokļa novērtēšana jāveic biežāk un rūpīgāk, jo mūžīgais nevēdināto pagrabu mitrais un remdenais gaiss koku ietekmē postoši. Galvenais, lai sijas būtu sausas un lai to tuvuma pastāvīgi notiktu gaisa apmaiņa. Neapšujiet sijas ar papi, plēvēm, DSP, preskartona, lamināta un PVC materiāliem! Izolējiet koksni no saskares ar metāla konstrukcijām un jebkurām caurulēm. Turiet pagrabu tīru un neglabājiet tur mitru malku!

Ja pagrabā agrāk nebija, bet kopš zināma laika regulāri uzkrājas ūdens, vispirms būtu jānoskaidro, no kurienes tas rodas. Varbūt tuvumā aizbērts novadgrāvis vai gar pašu mājas pamatiem lietusūdeņi tek pa žurkas alu? Varbūt plīsusi kāda seguma caurule zem ielas? Tā kā pēdējā laikā pilsētās nereti būvē pazemē, šāda iespējamība rodas arvien biežāk, jo reizēm var radīt visai nopietnas gruntsūdeņu problēmas. Gadījumā, ja mitrums pagrabā ir pastāvīgi un jau sen, var līdzēt vienīgi drenāža (tikai nekādā gadījumā ne zem pamatu pēdas līmeņa) vai izsmeļamas vai izsūknējamas savācējakas ierīkošana, kā tas, piemēram, jau gadu desmitus darbojas „Trīs Brāļu” mājas pagrabā Vecrīgā.

Vēdināt pagrabu ziemā nenozīmē, ka logs vai lūka jātur līdz galam vaļā. Katram pagrabam var izdomāt savu risinājumu, kā vislabāk to vēdināt, bet vēdināšanas ietaisēm jābūt gan praktiskām, gan glītām.

Neļaujiet pagrabā uzkrāties "kultūras slānim" pēc malkas, sakņu un dažādu priekšmetu glabāšanas! Pagraba griestiem jābūt vismaz 2 metrus augstiem. Savukārt, ja gribat uzaugušo grīdas līmeni aizvākt, to vajag darīt prātīgi, jo:

varbūt mājas pagrabam griesti vienmēr bijuši tik zemi?

jānoskaidro, cik dziļi zem grīdas līmeņa atrodas pamatu pēda un gruntsūdens līmenis;

vai zem grīdas nav ierīkots hidroizolācijas slānis;

vai zem jaunākiem grīdas segumiem nav kāds sens, vērtīgs un skaists akmens vai māla keramikas ieklājums.

Ja domājat par jaunu pagraba grīdu ar betonētu pamatojumu, nepieciešams vienlaikus domāt par ārsienu izolāciju no grunts mitruma, kas, zaudējis iztvaikošanas iespējas caur grīdu, meklēs tās caur sienām. Pirms rociet zem mājas pamatiem, apdomājiet iespējamās sekas, jo tas var kļūt par iemeslu dažādām tehniskām pamatu problēmām.

Pagrabu logi

Varbūt nākamais ieteikums tiešā veidā neattiecas uz ēkas ārējām sienām, bet īpaši svarīgi, veicot ēkas apskati pie pamatiem, ir pievērst uzmanību pagraba logiem. Cik nav redzēts, ka pagraba logi cieši noslēgti! Pagrabus noteikti jāvēdina, jo tajos no sienām un grīdām zemes mitrums iztvaiko daudz vairāk nekā augšstāvos. Ja nevēdināsiet pagrabu, mitrināsies un trupēs pagraba pārsegums, logi, durvis; rūsēs viss, kas var rūsēt, gaisā būs jūtama pelējuma smaka.

Pagrabu pārsegumi

Senākie pagrabu pārsegumi var būt divējādi — koka siju vai velvēti, mūra. Gan vieni, gan otri ir ievērojama nama vērtība. Pieredze rāda, ka vecās pilsētās tieši pagrabu mūri un pārsegumi vai to daļas mēdz būt senāki par pārējām ēkas daļām. Pagrabu koka pārsegumu tehnisko stāvokli ieteicams novērtēt ne mazāk rūpīgi kā jumtiem. Augšstāvos, kur mēs dzīvojam, katru tumšu plankumu uz gaišām virsmām var ātri ievērot. Te, kur gaismas mazāk un apstākļi nav tik sterili, bojājumus vieglāk nepamanīt.

Pazīmes, kas liecina par bīstamiem pagraba (un ne tikai!) koka konstrukciju iekšējiem defektiem, ir koksnes virsmas krokošanās, uzpūšanās, pelēšana, koksnes "milti". Nereti koks no ārpuses izskatās gluži nevainojams, bet zem plānas cietākas "garoziņas" atklājas dziļāki bojājumi. Mēģiniet koka sijas iz-klaudzināt un pēc skaņas atšķirībām (labas, veselīgas koksnes skaņa ir spalgāka, bet bojātas - dobjāka) iezīmēt aizdomīgās vietas. Nepārsteidzieties ar koka pārsegumu nomaiņu tikai tāpēc, ka vietām slikti izskatās. Bojātās vietas var palēnām izlabot, galvenais ir nodrošināt, lai koks turpmāk atrodas sausumā. Pat tad, ja pārsegums tiešam stipri bojāts, ir vērts meklēt iespēju, kā to saglabāt vismaz daļēji, varbūt pat tikai kā dekorāciju, bet tas ir tā vērts.

Mūra velves ir stipra konstrukcija, bet arī tās mēdz plaisāt, deformēties un kļūt bīstamas. Rūpīgi apsveriet to daudzās saglabāšanas iespējas. Galvenais — novērst iemeslus, kas bojājumiem ļauj kļūt arvien lielākiem.