Vērojiet bēniņus!

Vērojiet savas mājas bēniņus, vai sala laikā uz jumta klāja un konstrukcijām neveidojas sarma. Tas nozīmē, ka bēniņus par maz vēdina un notiek mitruma kondensācija. Uzlabojiet vēdināšanu, izpētiet, kas izraisa pārliecīgu mitrumu, bet nekādā gadījumā nesedziet uz bēniņu grīdas plēvi — problēmas var sākties pārsegumā. Var gadīties, ka jādomā par papildu siltumizolāciju augšējā stāva pārsegumam un atbilstošu tā iestrādes veidu, tā, lai mitrums neuzkrātos pārsegumā vai siltumizolācijas materiālā.

Jumta seguma defektus reizēm var redzēt no neapdzīvojamiem bēniņiem, jo caurumos iespīd gaisma. Ja varat ieraudzīt šādus gaismas efektus, tad atcerieties, ka arī ūdens visai drīz atradīs šo ceļu. Pārbaudiet skārdu no jumta un bēniņu puses, vai tam nav rūsas plankumu. Pavērojiet kārniņu jumtu no bēniņu puses — kur spīd cauri, tur ziemā ieputina sniegu, kas krājas uz grīdas, spārēm, jumta konstrukciju balstošā krēsla. Jebkurš jumts, kam spīd cauri gaisma, nav labs jumts un jādomā, kas būtu darāms, lai to salabotu.

Pārbaudiet, vai skursteņu apmetums vietām nav atslāņojies, birstošs, vai uz tā nav brūnu notecējumu. Ļoti raksturīga vieta, kur ūdeņi iekļūst mājā, ir jumta seguma pieslēgumi skursteņiem, mūriem un metāla konstrukcijām — pārbaudiet arī tos. Ja ir aizdomas par defektiem, tad jāmeklē to iemesli. Rīkojieties!

Neatstājiet neiestiklotus bēniņu logus un jumta lūkas! Puteņa laikā derētu uzkāpt bēniņos un pārbaudīt, vai kaut kur nav sapūsts sniegs. Ja tā, sniegs nekavējoties jāsavāc, taču vispirms jānoskaidro, kā tas iekļuvis bēniņos, un jāsaved šī vieta pienācīgā kārtībā!

Pārbaudiet bēniņos tos dziļos kaktus, kur savienojas sijas, spāres un uzspāres! Tā ir viena no iespējamākajām riska zonām. Grūti pieejamās vietās lietojiet papildus apgaismojumu un spogulīti.

Caurumu aizdrīvēšanas remontiem nav ieteicams lietot celtniecības putas, ar ko aizpūš caurumus no bēniņu puses! Tās rada ilūziju, ka nu viss ir kārtībā un vairs nav nepieciešams kārtīgi izpētīt defektu iemeslus. Labojums var arī nebūt hermētisks, toties var radīt mitruma uzkrāšanos turpat blakus, ūdens var izvēlēties citu ceļu un beigu beigās bojājums var kļūt vēl lielāks.

Bēniņu vēdināšana

Ja jūsu mājā ir bēniņi, kas izbūvēti dzīvošanai, tad viens no pirmajiem darbiem ir kontrole, vai vēdinās visas telpas, telpiņas un vismazākie kambarīši, kas atrodas zem jumta, bet nav apkurināmi. Visur, kur nenotiek gaisa apmaiņa, agri vai vēlu var rasties progresējoši koksnes, riģipša, apmetuma, izolācijas un citu materiālu bojājumi. Jo sevišķi svarīgi, lai pārsegumu koka konstrukcijas bēniņos netiek iekrautas lupatās, papīros un drazās.

Vērojiet, lai bēniņu telpas tiek vēdinātas cauru gadu. Ziemā gaisa apmaiņa var nebūt tik intensīva, bet vasarā tā noteikti jānodrošina. Sevišķi svarīgi tas ir bēniņu telpās ar skārda jumtiem. Ja šādus bēniņus nevēdinās, tur katrā ziņā (īpaši rudeņos un pavasaros) veidosies pilienveida ūdens kondensāts, kas mēdz pilēt vienās un tajās pašās vietās, ilgstoši mitrinot pārsegumu un veicinot dažādus bojājumus. Sevišķi uzņēmīgi pret mitruma uzsūkšanos ir visu akmens un minerālvates siltumizolācijas materiāli.

Ledus uz jumta un lāstekas

Parapeta, tāpat citas jumta ūdens teknes, jāpārbauda sevišķi rūpīgi. Neļaujiet tur uzkrāties lielam sniega daudzumam, jo tad veidosies kūstošs ledus un ūdens, kas var sakrāties virs jumta tekņu vienlaidu seguma un caur skārda lokšņu šuvēm ieplūst visnegaidītākajos veidos un vietās. Ledus ir bīstams visām šuvēm, jo pieaugot tilpumā, pakļauj jumta segumu materiālus lielam spiedienam. Metāla, plastmasas un citas savienojumu šuves var tam padoties, un tad radīsies sūce.

Ja pie jūsu mājas jumta sala laikā regulāri veidojas lāstekas, iemesls ir viens — problēmas ar siltumizolāciju. Ja ēkai ir neapdzīvoti un neapkurināmi bēniņi, tad nepietiekama izolācija ir augšējā stāva pārsegumam. Ja ēkai ir izbūvēts apdzīvojams jumta stāvs, tad jādomā par kļūdām sienu un griestu siltumizolācijā. Reizēm konstrukciju izolācija ir pietiekama, bet siltums rodas no skopi siltinātām apsildes caurulēm pažobelēs un bēniņos. Ja lāstekas ir gar visu jumtu, pārāk vājš ir robežojošo konstrukciju siltinājums. Ja lāstekas parasti rodas vai ir garākas kādā konkrētā vietā, tad kļūme meklējama tās tuvumā. Varam tikai ieteikt - jo drīzāk siltuma noplūde tiks novērsta, jo labāk būs ēkai un jūsu budžetam.