Pilsētas plānojums

Raksts

Bauskas Sv. Gara baznīcas torņa lodē atrastajā 1623. gadā sarakstītajā dokumentā mums vēstīta sekojoša ziņa:

„Kad pēc asiņainā kara ar maskaviešiem beidzot 1582. gadā tika noslēgts miers starp karali Stefanu un Ivanu Bargo, pirmais Kurzemes, Zemgales un Livonijas hercogs Gothards Ketlers nolēma nojaukt veco Vairogmiestu pie pils un celt tā vietā jaunu, lielāku šajā vietā pie Mēmeles. Šis darbs tika uzsākts 1584. gadā. (..) Vispirms sāka celt Svētās Trīsvienības baznīcu latviešiem un nākošajā 1591. gadā šo Svētā Gara baznīcu vācu draudzei. Baznīcas būve tika pabeigta 1594. gadā”.

Pilsētas plānojuma struktūra – divas upei paralēlas galvenās ielas, ko perpendikulāri šķērso mazākas šķērsielas, centrā tirgus laukums ar rātsnamu, veidojusies 16. gs. beigās. Saglabājot viduslaiku plānojuma principus, pilsētas struktūras orientācija uz centrālo pilsētas laukumu ar rātsnamu kā šī laukuma galveno dominanti uzrāda arī zināmu renesanses pilsētbūvniecības iezīmi.

Par cik renesanses ideālpilsētu plāni kā tādi realizējās ļoti reti, saprotamas arī Bauskas plānojuma īpatnības, kuras noteica pastāvošie dabas apstākļi, respektīvi, zemās terases izstieptā forma Mēmeles krastā, kā arī viduslaikos pieņemtie plānojuma pamatprincipi, kuros iezagās atsevišķi jaunā laikmeta elementi.

Pilsētas plāna noteikšanai par pamatu tika ņemtas Polijas pilsētas Kulmas (Helmno) tiesības, kas pēc Magdeburgas pilsētas tiesību parauga tika piešķirtas amatnieku un tirgotāju pilsētām un miestiem Prūsijā, Pomerānijā un Mazovijā. Par pamata mērvienību tika ņemta Kulmas vecā mērrīksts (432,2 cm). Divas galvenās ielas, kas paralēli stiepās gar Mēmeli, perpendikulāri šķērsoja mazākas šķērsielas, sadalot teritoriju triju veidu dažāda lieluma kvartālos. Abās pusēs tirgus laukumam atradās lielie dzīvojamie kvartāli - 24 mērrīkstes, aiz tiem baznīcu kvartāli -20 mērrīkstes un tālāk – mazie dzīvojamie kvartāli - 12 mērrīkstes.

17. gadsimta Bauskas apbūves telpisko struktūru varam vērtēt no 1701. gadā tapušā Bauskas pilsētas panorāmas zīmējuma, kura oriģināls atrodas Stoholmas Kara arhīvā. Zīmējumā redzams pilsētas siluets ar trim renesanses laikmeta sabiedrisko ēku torņiem, kas augstu paceļas virs pilsētas mazstāvu apbūves divslīpņu jumtiem un dārziem, kas ietver apbūvi.

Pilsētas rietumu un ziemeļu robeža gāja gar Mēmeles upi. Dienvidu robeža bija Mēmeles senkrasta augšējā mala, bet austrumu galā senākā robeža, domājams, bija Smilšu iela, kuras vienā pusē atradies stāvkoku žogs.

Literatūra

Izmantotā literatūra:
Bākule I. Bauskas vecpilsētas reģenerācijas priekšlikums. Rīga, 1988
Senā Bauska. Bauskas novadpētniecības un mākslas muzejs, Bauska, 1989
Bauskas rātsnams ANNO 1615. Bauskas novada dome, Bauska, 2011

Fotogrāfijas:
Bauskas novadpētniecības un mākslas muzeja krājums
Biedrība „Bauskas vecpilsēta”